Melnbaltā mākslas portreta attēlā redzama sieviete ar slapjiem gariem matiem, sēžot uz nokaltušā koka piestātnē pie rāma ezera; viņas kailās pēdas atrodas ūdenī zem dramatiskas, apmākušās debess. Šajā noskaņas pilnajā ainā redzami niedres, ūdensrožu lapas un tāls mežs, kas rada vientulības un iekšējās pārdomu sajūtu.